2024. gada 26. janvāris

Valmiermuižas kultūras biedrība jau vairāk nekā 10 gadus aktīvi darbojas, lai Valmiermuiža ir nozīmīga kultūrvieta Baltijas kartē, kas piesaista radošus un atbildīgus cilvēkus ar vēlmi dalīties kultūras vērtībās, iesaistot senču dzīvesveida viedumu, vienlaikus iedvesmojoties kultūras jaunradei nākotnes paaudzēm. Biedrībai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Ik gadu tā īsteno ap 30 dažādu kultūras projektu, lai veidotu Valmiermuižu par iecienītu kultūrvietu Valmieras novada iedzīvotājiem un viesiem. 

 
Gada lielākais pasākums ir starptautiskais Valmiermuižas etnomūzikas festivāls, kura galvenais uzsvars ir tradicionālās un mūsdienu mūzikas un kultūras saplūšana, smeļoties iedvesmu gan no vietējā, gan pasaules kultūras mantojuma. 2023. gadā festivāls pulcēja lieliskus solistus, grupas un māksliniekus no Latvijas, Itālijas, Ukrainas, Norvēģijas, Spānijas, Somijas un Igaunijas! „Pretstati pievelkas – pievilkšanās spēks” – mākslinieka Jordi NN uguns skulptūras iedegšana kopā ar cirka māksliniekiem Alekseju Smolovu, Lizeti Volku un mūziķi Staņislavu Judinu Valmiermuižas etnomūzikas festivālā iekļuva LSM balvas „Kilograms kultūras 2023” rudens balsojumā! LTV sižets par aizvadīto festivālu lūko šeit!

Rudenī arī aizvadīts ikgadējais pasaules mūzikas forums WOMEX Spānijā, kur skanīgajā un draudzīgajā Baltijas valstu stendā rosījās arī Valmiermuižas etnomūzikas festivāla komanda. Jaunas sadarbības, atkalsatikšanās prieks ar jau iepazītajiem mūziķiem, žurnālistiem un organizatoriem un daudzveidīgi koncerti no visas pasaules! Vērtīgs notikums, kas veicinājis 2024. gada festivāla muzikālās programmas veidošanu, lai jau 06. jūlijā pārsteigtu un iedvesmotu sanākušos Valmiermuižā! Biļetes par īpašu cenu lūko šeit!  


Gadskārtu svinībās un tirdziņos „Gardu muti”
atzīmē senos latviešu svētkus, tradīcijas un izceļ amatu prasmes kā vērtīgu kultūras mantojuma daļu. 2023. gadā plašs bijis vasaras saulgriežu tirdziņš, kur piedalījās 110 tirgotāju, bet bagātīgākās kultūras pieredzēšanas un ilgtspējības tēmu izzināšanas svinības norisinājās Miķeļdienā. Jau otro gadu ir veiksmīga sadarbība ar „GreenFest” zaļās domāšanas festivālu, lai veidotu un attīstītu izpratni par cilvēkam un dabai draudzīgu dzīvesveidu un uzņēmējdarbību – sarunās izzinātas tēmas par kopienu veidošanos, bioloģisko daudzveidību un mantotajiem kultūraugiem, kā arī permakultūras saimniekošanas principiem. Pasākumos par meistarnīcām rūpējas arī „Slow Food kopiena: labs, tīrs un taisnīgs ēdiens Valmiermuižā”, lai izceltu gastronomisko mantojumu, tradicionālas receptes, kas top no vietējiem un sezonāliem produktiem. Svinības Mārtiņos un ziemas saulgriežos tika turpinātas arī lustīgos danču vakaros kopā ar LU Folkloras deju kopu „Dandari”. Nākamais danču vakars ieplānots Meteņos – 09. februārī, bet gadskārtu svinības un tirdziņš „Gardu muti” gaidāms 16. martā – pavasara saulgriežu laikā.

Vasara Valmiermuižā ir brīvdabas pasākumu laiks, ko baudīt kultūras gardēžiem, jaunu pieredžu meklētājiem un tiem, kas vēlas uzzināt, kas interesants un aizraujošs latviešu kultūrā. Dzīvās mūzikas vakaros 2023. gada augustā varēja izbaudīt Islandē mītošās latviešu dziedātājas Diānas Sus koncertu, kā arī iztrakoties roka un metāla koncertā ar jauniešu grupu „Mēles Galā” un valmieriešiem „Mentem”. Taču labākās un jaunākās filmas baudāmas gan vasaras brīvdabas kino vakaros Valmiermuižas parkā, kur iespēja satikt arī režisorus, aktierus un citus radošos pārstāvjus, gan arī rudenī Valmiermuižas alus viesistabā, kur skatāms starptautiskais Manhetenas īsfilmu festivāls. Tāpat ik gadu aukstajā laikā Valmiermuižā baudāma kāda viesizrāde, kas šoreiz bija aktiera un režisora Mārtiņa Vilsona muzikālā dzejas izrāde „Mīlestības gads”.



Valmiermuiža kā pirmās latviešu garīgās atmodas šūpulis – jau 18. gs. sākumā caur brāļu draudzi un ģenerālienes Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes darbību te pievērsās sabiedriskajām aktivitātēm. Valmiermuižā meklējams latviešu izglītošanās, tieši skolotāju, sākums, tāpēc būtiski akcentēt gara gaismu un tās nozīmību. Jau trešo gadu valsts svētku laikā, novembrī Valmiermuižas parkā nes gaismu caur laikmetīgām mākslas instalācijām – 2023. gadā sadarbībā ar mākslinieku Voldemāru Johansonu tapa „Svārstīgās parādības”. Lai plašāk izzinātu šos vēstures stāstus, uzsākts darbs koncepta „Valmiermuižas klase” – mākslas un izglītošanās paviljons Valmiermuižas parkā – izveidei sadarbībā ar režisoru un scenogrāfu Reini Suhanovu un arhitekti un pētnieci Dinu Suhanovu, kā arī kopā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku plānots veidot ekspozīciju.

Lai uzlabotu Valmiermuižas kultūras biedrības organizācijas kapacitāti, ar Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstu īstenots apjomīgs un ļoti vērtīgs projekts. Rūpējoties par organizācijas pamatiem, veicinot atpazīstamību, sekmējot finansiālu neatkarību no projektu konkursiem, sagatavota biedrības ilgtermiņa stratēģija, izstrādāti efektīvi komunikācijas instrumenti – mājaslapa un atbalsta piedāvājums sadarbības partneriem. Vairāk par biedrības darbību, praktikantu, brīvprātīgo un jaunu biedru iesaistes iespējām, ziedošanu, īstenotajiem projektiem, gaidāmajiem pasākumiem lasāms: http://kultura.valmiermuiza.lv.



Kā viens no biedrības desmitgades lielajiem mērķiem bija vēstures grāmatas „Valmiermuiža” izdošana (autors Dr.art. Jānis Kalnačs). Monogrāfijā, balstoties arhīvu dokumentos, vēsturiskās publikācijās un pētījumos, apskatīta Valmiermuižas vēsture un izcilākās personības. Grāmatā izsekots plašā Valmiermuižas kompleksa attīstībai, kas ietvēra vairāk nekā četrdesmit ēku un varenas teritorijas, līdz mūsdienām. Grāmata „Valmiermuiža” ir pieprasīta un aktuāla gan vietējiem iedzīvotājiem, gan vēstures izzinātājiem un entuziastiem, tāpēc palikuši vien pārsimt eksemplāru. To iespējams iegādāt Valmiermuižas alus tirgotavā Valmiermuižā un vēstniecībās Rīgā, grāmatnīcās „Jānis Roze”, kā arī pasūtīt internetā. 2024. gadā plānots rīkot tikšanos ar autoru un kopīgu pastaigu pa Valmiermuižas vēsturisko centru.

Valmieras novada muižu tīkls kā sadarbības platforma. Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna aktīvi strādā, lai īstenotu iniciatīvu, kas radās Eiropas kultūras galvaspilsētas – Valmiera2027 pieteikuma veidošanas laikā. Tas ir pašu radīts koncepts, iekļaujot Valmieras novada muižu, piļu un kultūras mantojuma objektu entuziastu, darbinieku, saimnieku un aktīvo iedzīvotāju idejas un vēlmi sadarboties. Muižas kā kultūras vēstniecības. Dalībniekiem tas būs instruments un atbalsts samilzušo problēmu, izaicinājumu risināšanai, trūkstošo zināšanu un prasmju pilnveidošanai. 2023. gadā uzsākta dalība starptautiskajā IN SITU projektā, kas trupināsies ar mentoru un Latvijas Kultūras akadēmijas atbalstu iniciatīvas attīstībai vēl divus gadus. Tāpat Valmiermuižā aizvadīta jau otrā vietas attīstības plānošanas darbnīca kopā ar pilsētvides izpētnieku un plānotāju Mārtiņu Eņģeli, lai kultūras mantojuma objektiem rastu funkcionālus, sabiedrībai un vietējai kopienai vērtīgus un saistošus risinājumus.

Paldies visiem atbalstītājiem, palīgiem un līdzi jutējiem, kas šajos vairāk nekā 10 gados ir noticējuši Valmiermuižas kultūras biedrības mērķiem – Valmieras novada pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, LEADER programmas īstenotāji, Valmiermuižas alus darītava, Vidzemes plānošanas reģions un daudzi citi. Ikviens var kļūt par daļu no šī Valmiermuižas pārdzimšanas stāsta – iesaistoties vai ziedojot!

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par šī raksta saturu atbild Valmiermuižas kultūras biedrība.


Informāciju sagatavoja:
Sabīne Vandāna
Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja